darbu. ?oti liela noz?me ir tam, vai m?s dar?m darbu, kur? mums pat?k,
darbu, kuru esam pa?i izv?l?ju?ies, apguvu?i un izpratu?i vai ar? m?su
ikdienas darbs ir tikai apst?k?u sakrit?bas izv?l?ts vai ar? mums uzspiests
no ?rpuses. Svar?gi ir, vai m?s g?stam mor?lu gandar?jumu no padar?t?
darba, vai ar? tas mums ir tikai veids k? nopeln?t naudu savu ikdienas
fiziolo?isko vajadz?bu apmierin??anai.
Darba intensit?te ir svar?gs m?su r?c?bu virzo?s faktors izv?loties
darbu. Darba re??ms, kur? mums n?ksies str?d?t, piep?le, kuru n?ksies
pielikt, lai izpild?tu uztic?tos pien?kumus. Darba dienas intensit?te – vai
j?str?d? b?s pilna diena ar past?v?gu slodzi vai ar? b?s iesp?jami
atslodzes br??i, tos v?l?k kompens?jot ar intens?v?ku darbu. Visi ?ie
faktori ietekm? m?su izv?li.
Darbinieku ties?bu aizsardz?ba. M?su izv?li ietekm? ar? apst?k?i, vai
uz??mum?, kur? gatavojamies str?d?t, darbiniekiem tiek nodro?in?ta
pietiekama soci?l? aizsardz?ba, vai ir iesp?jams izvair?ties no savu
ties?bu ierobe?o?anas. Svar?ga ir uz??muma attieksme pret darbinieku, t?
nodro?in??ana ar nepiecie?amajiem servisa pakalpojumiem.
Pieminot uz??mum? valdo?o k?rt?bu k? vienu no pamatmotiv?cij?m, es
run?ju par darba discipl?nas un t?s iev?ro?anas pras?b?m uz??mum?. Svar?gs
ir uz??muma darb?bas kop?jais modelis, vai tur valda stingra k?rt?ba, kura
ir visiem viena, vai ar? discipl?na attiecas tikai uz k?du noteiktu
darbinieku sl?ni.
Administr?cijas attieksme pret darbinieku, citiem v?rdiem sakot –
uz??muma vad?bas modelis. Vai uz??mum? valda autoritat?va k?rt?ba, kura
ietver sev? stingru kontroli un vienpersonisku l?mumu pie?em?anas k?rt?bu,
vai ar? uz??mums tiek vad?ts, izmantojot demokr?tiskas vad?bas metodes,
kuru ietvaros notiek kop?ga l?mumu pie?em?ana, to kop?ga apsprie?ana un
objekt?va kontroles meh?nisma ievie?ana. Tas viss ietekm? attieksmi pret
darbu, ieinteres?t?bu darba galaizn?kum? un attieksmi pret uz??mum? valdo?o
discipl?nu.
Kolekt?v? valdo??s savstarp?j?s attiec?bas rodas darba proces? un t?s
ir atkar?gas no ?oti daudziem faktoriem – s?kot ar visp?rcilv?ciskiem,
t?diem k? katra cilv?ka komunikabilit?te, atrais?t?ba pret citiem,
kolekt?va kop?j? sast?va (vecuma, dzimuma faktori) l?dz pat pa?am darba
procesam, administr?cijas attieksmei, vad?bas modelim un darbu raksturam.
Ja kolekt?v? str?d?jo?ie ir ar diametr?li pret?jiem temperamentiem, dz?ves
uzskatiem un ar? da??du attieksmi pret veicamo darbu, tad produkt?vu darbu
no ??da kolekt?va pan?kt b?s ?oti gr?ti. Cilv?ks ir t?da b?tne, ka
apk?rtnei un p?r?jiem cilv?kiem, kuri ir vi?am visapk?rt ir ?oti liela
ietekme uz vi?a darba galaizn?kumu. Nenoliedzami, ka pat?kam?k m?s j?tamies
kolekt?v?, kur? valda satic?ba un savstarp?ja uztic??an?s. Un, ja
izv?loties darbu, nok??sim mums sve?? kolekt?v?, tad jau tas vien var
kalpot k? motiv?cija, un diezgan pamatota motiv?cija, m?su darba zemajai
kvalit?tei, sliktajai pa?saj?tai un visp?r?jai diskomforta saj?tai.
K? ?oti svar?gu apst?kli izv?loties darbu es gribu nobeigum? min?t
iesp?ju izp?ti izvirz?ties pa karjeras k?pn?m, iesp?ju uz person?go
izaugsmi, pa?izteik?anos. Tas, cik ?is apst?klis ir svar?gs un noz?m?gs,
protams b?s atkar?gs no katra konkr?t? indiv?da amb?cij?m un iek??j?s
nepiecie?am?bas p?c ?o vajadz?bu realiz?cijas. Svar?gi ir, lai b?tu iesp?ja
indiv?dam rado?i darboties, sevi izteikt. Apvelt?ti ar pr?tu un izt?li,
vairums no mums nevaram uz ilgu laiku samierin?ties ar eso?ajiem
apst?k?iem, m?s tiecamies tos p?rvar?t, rado?i p?rveidojot, liekot liet?
savas zin??anas un dz?ves pieredzi. Ja m?sos eso?ais potenci?ls nevar
izv?rsties, tas tiek bremz?ts un tam tiek liegta sp?ja rad?t, m?su iek?ien?
var mosties agres?vi impulsi, pieaugt griba izn?cin?t jau rad?to un zust
interese pret darbu ko dar?m.
?odien s?k rasties jaunas darba stimul?cijas metodes, kuru rezult?t?
darbinieki person?gi piedal?s uz??muma pe??as sadal?, izj?t l?dzdal?bu
pan?kumu g??an?. Vairumam no mums nepietiek tikai ar augo?u materi?lo
labkl?j?bu, m?s gribas justies ar? k? da?a no kop?jiem pan?kumiem, gribam
justies k? l?dzatbild?gi, gribam tikt uzklaus?ti un nov?rt?ti, gribam just
apk?rt?jo cie?u.
Visi ?ie it k? s?kumi ietekm? gan m?su izv?li, gan t?l?kaj? darba
proces? nosaka m?su darba rezult?tu un kvalit?ti. Protams, ka ikviena no
iepriek?min?taj?m pamatmotiv?cj?m, kas nosaka m?su izv?li darba mekl?jumos
ir subjekt?va un atkar?ga no katra indiv?da temperamenta un piel?go?an?s
sp?j?m. Viens var produkt?vi str?d?t neizj?tot vajadz?bu p?c cie?a un
salied?ta kolekt?va, otram turpretim tas varb?t ir viens no galvenajiem
darba rezult?tu ietekm?jo?iem faktoriem.
1.3. Person?la vad??ana motiv?cijas kontekst?
Cit?ts “Sal?dzin?jum? ar jebkuru citu vad??anas jomu visvair?k
uzrakst?ts un visvair?k teoriju pied?v?ts par motiv??anas t?mu. Tom?r daudz
no ?? materi?la ir teor?tisks un maz der?gs vid?ja l?me?a vad?t?jam.”
(Hemfriz, 49)
Motiv??ana ir darbinieku stimul??ana izv?l?ties k?du no r?c?bas
alternat?v?m, lai sasniegtu organiz?cijas un person?gos m?r?us.
Katram uz??mumam, kur? ir ieinteres?ts ra??gi str?d?t un ilgsto?i
past?v?t, b?tiska loma ir motiv?cijas procesam. Ja darbinieks uz??mum? b?s
motiv?ts, vi?am noteikti b?s cita attieksme pret darbu, k? ar?
ieinteres?t?ba uz??muma att?st?b?.
M?sdien?g? merkantilaj? sabiedr?b? uz jaut?jumu: “K?p?c J?s
str?d?jiet?” – vair?kums no mums ilgi nedom?jot atbild?s: “T?p?c ka man par
to maks?”. Tom?r, ja ?o pa?u jaut?jumu uzdod nedaudz p?rveidot? form?:
“K?p?c J?s str?d?jiet dotaj? amat? vai dotaj? organiz?cij??” – atbildes b?s
visda??d?k?s: no “T?p?c ka tuvu m?j?m” l?dz “Jo tas ir mans aicin?jums”. Un
tad materi?listi (“Jo te man maks? vair?k nek? cit?s viet?s”) var palikt
maz?kum?. Pa?laik Zemes iedz?vot?ju liel?k? da?a ir atkar?ga no algot?
darba k? ien?kumu pamat?vota. Neskatoties uz materi?lo bag?t?bu milz?gu
pieaugumu p?d?jos 150 gados, pat visatt?st?t?ko valstu iedz?vot?jiem
bezdarbs noz?m? iev?rojami zem?ku dz?ves l?meni nek? “vid?jas” dotaj?
sabiedr?b?. Nav br?nums, ka vair?kums zin?tnieku, kas nodarbojas ar darba
motiv?cijas p?t??anu, un uz??mumu vad?t?ji uzskata, ka cilv?ki str?d?
vispirms materi?l? atalgojuma d??. Tom?r viedok?i at??iras, kad tiek
pacelts praktisk?ks jaut?jums: “Kas liek cilv?kiem str?d?t produkt?vi,
veltot visu sevi ?im darbam?” Eksist? ?oti daudz teoriju, kas m??ina
atbild?t uz ?iem jaut?jumiem un izskaidrot darba motiv?cijas meh?nismu, bet
nevienai no t?m v?l neizdev?s iekarot pasauli. (?ek??a, 33)
?? darba autore m??in?s izp?t?t ar person?lu vad??anu saist?tus jaut?jumus
tie?i darba motiv?cijas kontekst?, jo uzskata, ka par ?o probl?mu un t?s
noz?m?gumu Latvij? v?l viena viedok?a. Var pat teikt, ka daudz?s
organiz?cij?s v?l joproj?m saglab?jas vecie uzskati.
Kad run? par ?r?jiem mot?viem un motiv?ciju, tad saprot ar to vai nu
apst?k?us (aktu?lus nosac?jumus, kas ietekm? darb?bas efektivit?ti) vai nu
kaut k?dus ?r?jus faktorus, kas ietekm? l?muma pie?em?anu un mot?va sp?ku
(atalgojums un tml. ); taj? skait? ietilpst ar? t? noz?m?ga loma l?mumu
pie?em?an? ko pats cilv?ks pie??ir ?iem faktoriem. ?ajos gad?jumos lo?isk?k
run?t par ?r?ji stimul?jamo vai ?r?ji organiz?to motiv?ciju, pie t?
saprotot ka apst?k?i, nosac?jumi, situ?cija k??st noz?m?gi motiv?cijai
tikai tad, kad k??st noz?m?gi cilv?kam vajadz?bu un v?lmju apmierin??anai.
T?p?c ?r?jiem faktoriem motiv?cijas proces? j?transform?jas par iek??jiem.
(Iljin, 68)
Pirmais etaps – prim?ra (abstrakta) mot?va veido?ana. Tas sast?v no
person?bas vajadz?bas izveido?anas un pamudin??anas mekl??anas aktivit?t?m.
Lai vajadz?ba (organisk? nepiecie?am?ba) p?rtaptu par person?bas vajadz?bu
nepiecie?ams lai cilv?ks to izprastu, pie?emtu, padar?tu t?s likvid??anu
par sev noz?m?gu. Otrk?rt ir nepiecie?ams, lai ?? vajadz?bas apzin??an?s
izrais?tu k?das sp?c?g?s nepat?kam?s izj?tas, diskomfortu, lai savuk?rt
pamudin?t v?lmi t?s izbeigt t?tad s?kt akt?vi darboties un atrast attiec?gu
veidu k? izvair?ties no diskomforta saj?tas. Ja p?rdz?vo?ana v?l nav
pietieko?i intens?va t? nek??st par mot?vu.
T?d?j?di vajadz?ba k? akumulators uzl?d? ar ener?iju visu turpm?ku cilv?ka
mekl??anas aktivit?ti. (Iljin, 75)
Neap?aub?mi, ka uzved?ba un cilv?ku r?c?ba tiek motiv?ta ar vajadz?b?m,
kas prasa apmierin?jumu. Lai nodro?in?t ?o apmierin?jumu ir j?zina pa?as
vajadz?bas. Neviens nedara to, kas nav vajadz?gs. Ja vajadz?bas paliek
neapmierin?t?s m?s apzin?ti vai zemapzi?? uzst?d?m m?r?i un veicam pareizas
darb?bas ?? m?r?a sasnieg?anai.
Gr?t?ba sl?pjas t?d? apst?kl?, ka cilv?ku vajadz?bas main?s stihiski
vai t?d?? ka tika apmierin?tas vai t?p?c ka to vienu viet? atn?k citas
svar?g?k?s. M?s v?rojam citu uzved?bu, izdar?m secin?jumus un pie??mumus
par vi?u vajadz?b?m.
Daudzie vad?t?ji k??das, kad m??ina motiv?t apmierinot visas pie?emtas
vajadz?bas.
Uz cilv?ku motiv?ciju iedarbojas daudzie faktori – atalgojums, darb?bas
nov?rt??ana, profesion?l? att?st?ba un izaugsmes perspekt?vas, kop?j?s
kult?ras l?menis.
Darbinieka sp?ja pild?t profesion?los pien?kumus nosaka:
- vi?a potenci?ls, kad vi?? iest?j?s organiz?cij?;
- t? profesion?l? apm?c?ba, ko vi?? sa?em organiz?cij?;
- vi?a fiziskais un mor?lais st?voklis, kas savuk?rt ir atkar?gs no
veselas virknes faktoru, taj? skait? ar? no materi?la atalgojuma
lieluma;
- v?rt?jums, ko darbinieks sa?em no organiz?cijas jebkur? veid?, gan
form?la attest??ana gan vad?t?ja ikdienas r?kojumi.
T?d?j?di, cilv?ku resursu vad??ana sast?v no organiz?cijai vajadz?ga
person?la atlases un saglab??anas, t? profesion?las apm?c??anas un
att?st??anas, katra darbinieka darb?bas v?rt??anas, kas ?auj kori??t vi?a
uzved?bu, person?la atalgo?anu. (?ek??a, 77)
Motiv?cija noz?m? darbinieku stimulu un vajadz?bu identifik?ciju un
sapra?anu (k? integr?tu j?tu un pr?ta savstarp?jas iedarb?bas rezult?tu).
Vad??anai nepiecie?ams nostiprin?t uz m?r?a sasnieg?anu orient?tus
pozit?vas darbinieku darb?bas. Un nep?rprotami darbinieku motiv?cijas
pak?pe paaugstin?sies, ja tiem tiks uzst?d?ti skaidri un konkr?ti m?r?i.
Praktiski visa apzin?ta cilv?ku uzved?ba tiek motiv?ta vai pamatota
ar konkr?tiem iemesliem. Mened?era darbs sast?da no t? lai noteikt
darbinieku mudin?jumus (stimulus) un vajadz?bas un motiv?jot darbiniekus
novirz?t to r?c?bu uz nost?d?ta uzdevumu sasnieg?anu.
?aj? noda?? autore izskata motiv?cijas lomu organiz?cijas m?r?u
sasnieg?an?. Shematiski motiv?cijas modelis par?d?ts att?l?.
X.att. Motiv?cijas modelis (Njustrom, 108)
Indiv?da iek??jie pamudin?jumi un vajadz?bas veido sasprindzin?jumu, kuru
ietekm? ?r?j? vide.
?? jaut?juma izejas punkts ir darbinieka vajadz?bu apzin??an?s.
Vispirms autore apskata tradicion?l?s pieejas pie pamudin?jumu un vajadz?bu
klasifik?cijas, kur?s tiek analiz?ta darbinieku iek??jo vajadz?bu ietekme
un vi?u uzved?bu. P?c tam tiks apskat?tas indiv?du uzved?bas noregul??anas
metodes pielietojot ??s vajadz?bas apmierino?os veicin?jumus. Nobeigum?
tiks analiz?ts m?r?u uzst?d??anas process un to loma organiz?cijas
darbinieku motiv?cij?.
Pamudin?jumu izmanto?ana vad??an?.
Motiv?cijas pamudin?jumi b?tisk?s at??ir?bas prasa no mened?eriem katra
darbinieka attieksmes pret darbu sapra?anu, kas ?auj efekt?vi izmantot
individu?lo pieeju. Piem?r?m, uz sasniegumiem motiv?tam cilv?kam uzst?dot
uzdevumu ir j?izskaidro ?pa?as ar t? izpildi saist?tas gr?t?bas. Ar
kompetenci motiv?tam darbiniekam var uzdod analo?isku uzdevumu, bet
mened?erim j?liek akcents uz pras?bu izpild?t to ar visaugst?ko kvalit?ti.
V?lams lai mened?eris run?tu ar katru darbinieku “vi?a valod?”.
Pamudin?jumu noteik?anai var tikt pielietota darbinieku psiholo?iska
test??ana, bet vislab?k? to identifik?cijas metode ir tie?a nov?ro?ana.
M?su nabadz?gaj? sabiedr?b?, kur ir daudzas neatrisin?tas sadz?ves
probl?mas valda uzskats - jo vair?k maks?s, jo lab?k str?d?s - ne vienm?r
ir pareizs. Ja darbinieki b?s sa??mu?i vien?du atl?dz?bu, tas neb?t
nenoz?m?, ka attieksme pret darbu vi?iem b?s vien?da, jo k?dam varb?t ir
daudz svar?g?ks br?vais laiks, atzin?ba, iesp?jas lab?k, rado??k str?d?t.
Latvijas mazo un vid?jo uz??mumu ?pa?nieki un vad?t?ji visbie??k t?s
stimul??anas formas, kuras saist?tas ar darb apst?k?u uzlabo?anu,
darbinieku apm?c?bu un pabalstiem. P?c p?t?juma datiem redzams, ka izdev?bu
atp?sties darbiniekiem pied?v? tikai 40% uz??mumu. Gandr?z divas tre?da?as
uz??m?ju neizmanto iesp?ju da??dot samaksu atkar?b? no izgl?t?bas l?me?a,
jo uzskata, ka galvenais nav tas, cik efekt?vi un produkt?vi vi?? str?d?.
Tikpat daudz ir to uz??mumu, kuri atsak?s no kolekt?vu l?gumu sl?g?anas ar
darba ??m?jiem un neparedz dar?t to ar? turpm?k. Darbinieku apdro?in??ana,
ar? madic?nisk?, tiek ?stenota tikai katr? sestaj? uz??mum?.
Psihologi ir ar? atzinu?i, ka at??ir?bas uztver? atkar?gas no
darbinieku vecuma. Vec?ka gada g?juma cilv?kiem ir izteikt?ka atbild?bas
saj?ta, bet jaunie?us vair?k interes? - kas man par to b?s.
Izv?rt?jot motiv?ciju un motiv?cijas iesp?jas Latvij? nevar non?kt pie
viena konkr?ta atzinuma, ka j?dara tie?i t? un ne sav?d?k. Pamatvilcienos
var non?kt tikai pie sl?dzieniem, kuri vad?t?jiem b?tu j?iev?ro, lai
sekm?tu sava uz??muma att?st?bu un veicin?tu darbinieku labkl?j?bu.
Darba gandar?jums ir atkar?gs ne tikai no darba, bet ar? no mikroklimata
uz??mum?;
lielu lomu sp?l? kontakti ar priek?nieku, jo tas veido cilv?cisk?s
attiec?bas;
ir j?atz?st darbinieka cilv?cisk?s v?rt?bas;
motiv?cija paredz gar?go, fizisko sp?ju un sp?ku izmanto?anu nosprausto
m?r?u ?steno?anai, t?d?? darbiniekiem, kas izr?da interesi par savu
profesion?lo darb?bu j?rada apst?k?i, lai vi?i var?tu realiz?t un pielietot
savas rado??s sp?jas;
ir j?atsak?s no principiem, kas paredz darba ?auru specializ?ciju;
m?r?tiec?gi j?papla?ina izpild?t?ju atbild?ba, uzticot vi?iem piem?ram,
pa?kontroles, patst?v?gas materi?lu pas?t?jumu, saskarsmes ar pat?r?t?jiem,
pas?t?t?jiem funkcijas. Visi ?ie faktori rad?s liel?ku interesi par darbu.
darbs j?organiz? t?, lai indiv?dam b?tu iesp?ja p?rvar?t savas person?bas
v?j?s puses un pilnveidoties ar? ikdienas darba ritum?.
1. Motiv?cijas teoriju referat?v? anal?ze un sal?dzin??ana
Cilv?ku vajadz?bas
Vad?bas uzman?ga attieksme pret organiz?cijas darbiniekiem (cilv?ku
resursu uztur??ana) labv?l?gi iedarbojas uz darbinieku produktivit?tes
rad?t?jiem un attiec?gi uz gandar?jumu no darba. Vispirms ir j?noteic
visnoz?m?g?k?s darbinieku vajadz?bas. (Njustrioms, 112)
Ir paz?stamas vair?kas cilv?ku vajadz?bu klasifik?cijas metodes.
Visvienk?r??kais ir izdal?t pamata fiziolo?isk?s jeb pirmatn?j?s un
psiholo?isk?s jeb sekund?r?s vajadz?bas. Fiziolo?isk?s vajadz?bas iek?auj
sev? nepiecie?am?bu ?st, dzert, gul?t, elpot utt. Tas veidojas no dz?ves
pamatnosac?jumiem un ir kritiski svar?gi cilv?ku fiziskai eksistencei,
tatad tiem ir univers?lais raksturs.
Sekundaram vajadz?b?m ir abstraktais raksturs, jo te iet runa dr?z?k
par pr?ta un gara pras?b?m nek? cilv?ka ?erme?a. Vair?kas no ??m vajadz?b?m
att?st?s kam?r cilv?ks aug – pa?cie?a, pien?kuma saj?ta, sacens?ba,
pa?apliecin??an?s, ka ar? pieder?bas saj?ta, v?l??anas m?l?t un b?t
m?l?tam. ?pa?i sekundar?s vajadz?bas sare??? mened?eru motiv?cijas p?les ,
jo praktiski katra vi?u darb?ba ietekm? vispirms sekundaras vajadz?bas.
(nustroms, 113)
Sekundaras vajadz?bas ir daudz individu?l?ks nek? pirmatn?j?s. K?ds
tiecas pie pa?cie?as un cilv?ku ad??anas, cits dod priek?roku pak?auta
lomai un ?auj kol??iem izr?d?t iniciat?vu. Uzved?bas anal?z? neb?tu nek?du
probl?mu, ja indiv?da r?c?ba noteikta laik? b?tu vienas atsevi??as
vajadz?bas rezult?ts, tom?r tas gad?s ?oti reti. Visu tipu vajadz?bas un
pamudin?jumi ietekm? viens otru t?, ka darbinieka motiv?cija atsevi?ki
pa?emt? moment? ir daudzu da??du sp?ku kombin?cija. V?l vair?k, da?as
indiv?du vajadz?bas ir tik “nomask?tas”, ka t?s nesp?j “at?ifr?t” ne tikai
darbinieka tie?ais priek?nieks, bet ar? pieredz?jo?s psihologs. Tas viss
?oti sare??? motiv??anas procesu. Piem?ram, neapmierin?ts darbinieks bie?i
vien uzr?da k? iemeslu ac?mredzamo (vi?apr?t zemo algu), bet ?sts iemesls
var b?t pavisam cits.
Apkopojot visu iepriek?teikto var secin?t, ka sekund?ras
probl?mas:
- ir noteiktas ar indiv?da pieredzi;
- ir individu?las p?c veida un intensit?tes;
- k? likums nevar tikt atdal?tas, parasti mijiedarboj?s;
- tiek gr?ti identific?jam?s;
- sal?dzinot ar fiziskam vajadz?b?m t?m ir pietieko?i abstrakts
raksturs;
- ietekm? cilv?ku uzved?bu.
Literat?r? parasti izdala tr?s cilv?ku vajadz?bu pamata teorijas:
A.Maslova, F.Gercberga un K.Alderfera teorijas. Autore izskat?s tos zem?k.
Tiek pie?emts ka t?s uzbuv?tas uz at?kir?bu starp pirmatn?j?m un sekundar?m
vajadz?b?m. Neskatoties uz k?du aprobe?ot?bu, cilv?ku vajadz?bu teorijas
veido stingru pamatu vairak att?st?t?m motivacijas model?m. (Nustroms,
114)
Saska?? ar amerik??u sociologa Abrahama Maslova teoriju cilv?ku
vajadz?bas ir at?kir?gas p?c savas intensit?tes un par?d?s noteikta sec?b?.
P?c t? kad pirmatn?jas vajadz?bas tiek zin?m? m?r? apmierin?t?s indiv?da
uzman?ba p?rvietojas uz sekund?r?m vajadz?b?m. A.Maslova vajadz?bu
hierarhij? tiek izdal?ti pieci pamatl?me?i, kurus vi?? sak?rtoja piram?das
veid?:
Maslova modelim ir trijst?ra forma jeb piram?das forma, t?d??, jo augst?ku
vietu vajadz?ba ie?em hierarhij?, jo maz?k vajadz?bas cilv?kiem k??st par
re?l?m motiv?cij?m uzved?b?.
P?c Maslova dom?m, neapmierin?tas vajadz?bas mudina cilv?kus uz
akt?v?m r?c?b?m, apmierin?jumi p?rst?j eksist?t, un vi?u vietu ie?em
neapmierin?t?s vajadz?bas. Vajadz?bas, kas atrodas tuv?k piram?das pamatam,
pieprasa vienpak?pju apmierin?jumu un tikai p?c t?, k? t?s pamat? b?s
sasniegtas, s?k darboties n?ko?? l?me?a vajadz?bas, kuras var apmierin?t ar
vair?kiem veidiem.
Pie pirm? l?me?a vajadz?b?m Maslovs nolika fiziolo?isk?s vajadz?bas
(?dienu, dz?vesvietu, atp?tu utt.), kuru apmierin?jums nodro?ina cilv?kiem
izdz?vo?anu, pie tam nepiecie?ams minim?lais darba algas l?menis un cie?ami
darba apst?k?i.
Pie otr? l?me?a bija pieskait?tas dro??bas vajadz?bas (apdro?in??ana,
aizsardz?ba no negad?jumiem) un p?rliec?ba n?kotn?, t?s apmierin?mas ar
Страницы: 1, 2, 3
|