Menedzments

Saturs

. Saturs

1. Ievads.

2. Uz??mums.

3. Uz??muma sh?ma.

4. T?tad kas ir veiksm?gs mened?eris?

5. Vad?bas teor?tiskais izkl?sts.

6. Varas veidi.

7. Vad??anas stili.

8. T?ma: “elko?a saj?ta”.

9. Nosl?gums.

. Literat?ras saraksts.

Ievads

Katr? uz??mum? pamats un galven? bag?t?ba vienm?r bija un b?s cilv?ki.

Bija laiki, kad uzskat?ja, ka autom?ti vai roboti izspied?s cilv?ku no

vair?k?m organiz?cij?m un beidzot uzst?d?s p?rsvaru robota virs

darbiniekam.

Kaut gan ma??na ar? palikusi par pilnv?rt?gu saimnieku vair?kos

tehnolo?iskos un vad??anas processos un izspieda cilv?ku piln?gi vai da??ji

no atsevi???m organiz?cijas sada??m, cilv?ka loma un noz?me ne tikai

nesamazin?j?s, bet pat pieauga! Pie tam cilv?ks palicis ne tikai par

visv?rt?g?ko organiz?cijas resursu, bet ar? visd?rg?ko.

Daudzas organiz?cijas gribot izdal?t savu noz?mi un nadarb?bas lielu

apjomu, run? ne par t?s ra?o?anas sp?kiem, ra?o?anas vai re?liz?cijas

apjomu, finansi?lo potanci?lu utt, bet par darbinieku skaitu organiz?cij?.

Laba organiz?cija maksim?li efekt?vi cen?as izmantot savu darbinieku

potenci?lu. Cen?as darbiniekiem v?idot visus apst?k?us lai var?tu piln?gi

velt?t sevi darba processam un att?st?t savu potenci?lu.

Tas viss ir viena no pus?m attiec?b?s starp cilveku un organiz?ciju.

Bet ir ar? cita puse ?im attiec?b?m, kura r?da to, k? cilv?ks skat?s uz

organiz?ciju, uz to, k?du lomu t? sp?l? vi?a dz?v?, ko t? vi?am dod, k?du

noz?mi vi?? redz sav?s attiec?b?s ar organiz?ciju.

Liel?ka cilv?ku da?a gandriz visu savu apzin?go dz?vi pavada

organiz?cij?s. S?kot no b?rnud?rza un beidzot ar veco cilv?ku pansion?tu,

cilv?ks apzin?gi vai neapzin?gi, ieintereseti vai bez intereses piedal?s

organiz?cijas dz?v?. Dz?vo p?c t?s likumiem, rada attiec?bas ar citiem

organiz?cijas biedriem, kaut ko atdodod, bet ar? kaut ko sa?emot no t?s.

St?joties savstarp?j? iedarb?b? ar uz??mumu, cilv?ks interes?jas par

da??diem aspektiem ??s iedarb?bas, kas nosaka: ar ko cilv?kam j?ziedo

organiz?cijas interes?s, ko un kad, un k?dos apjomos vi?am j?dara uz??mum?,

ar ko un k?du laiku iedarboties organiz?cij?, ko dos vi?am uz??mums uc. No

t? atkar?gi t?di aspekti k?: vai ir cilv?ks apmierin?ts ar attiec?b?m ar

organiz?ciju, vi?a attieksme pret uz??mumu un vi?a ieguld?jums

organiz?cijas darb?b?.

Uzst?dot ierobe?otu savienojumu dot?m div?m pus?m, cilv?ka un uz??muma

attiec?b?s, tas ir viens no svar?g?kiem mened?menta uzdevumiem, t?d??, ka

tas dod iesp?ju rad?t pamatu - labv?l?gai uz??muma vad??anai.

Galven?s vad?t?ja lomas un funkcijas ir tas - lai past?v?gi kontrol?t

un koordin?t uz??muma darba un m?r?u izpildi. Lai pieagtu uz??muma

finansi?lais st?voklis un autorit?te, k? ar? darbinieku labkl?j?ba un

pieredze. Tas viss ir ?oti svar?gs, jo no t? ir atkar?ga uz??muma

konkurentsp?ja.

M?su laikos, sal?dzinot ar nesenu pag?tni ir situ?cija – jebkur?

uz??m?jdarb?bas sf?r? ir p?r?k daudz l?dz?gu uz??mumu un konkurence ir tik

ne??l?ga, ka izdz?vo tikai visstipr?kais, pieredz?jis, paciet?g?kais

uz??m?js.

Tie?i par uz??m?ja veiksm?gu darb?bu es grib?tu izp?t?t sav? darb?.

Uz??mums

Par p?t?juma objektu es izv?l?jos man paz?stamu uz?emumu kur?

galvenais virziens un darb?ba ir Nekustamais ?pa?ums. Uz??mums funkcion?,

k? patst?v?ga komp?nija kop? 2000. gada. Firma ir diezgan jauna, bet t?s

sasniegumi ir redzami pat no malas. Var teikt ka nodarb?bas n??a ir diezgan

veiksm?gi izv?l?ta, to ar? pier?da past?v?gs darbinieku pieaugums, k? ar?

to finansi?la labkl?j?ba.

Pied?v?ti pakalpojumi:

. Ar nekustamo ?pa?umu saist?tu projektu mened?ments.

. Interneta projekti, m?rketings, rekl?ma.

. Nekustama ?pa?uma objektu p?rvald??ana, administr??ana un apkalpo?ana.

. Nekustama ?pa?uma tirgus anal?ze.

. Juridiskie pakalpojumi.

. Dz?vok?u privatiz?cija, par?du apmaksa uz kred?ta.

. Nekustama ?pa?uma v?rt??ana.

. Apdro?in??ana.

. Nekustama ?pa?uma objektu pirk?ana, p?rdo?ana, ?re.

. M?kleru pakalpojumi.

. Interneta port?ls –“Gids Nekustama ?pa?uma Tirg?”.( www.realty.lv )

Uz??muma Sh?ma

Nodarbo?anas sf?ras ir diezgan daudz un t?s protams prasa past?v?gu

uzraudz?bu un kontroli. Uzskatu, ka te rodas vad?bas pirm?s k??das:

pakalpojumu kl?sts ir p?r?k pla?s lai to var?tu kontrol?t vien?gais

vad?t?js. Vin? nesp?j pilnveid?gi veikt savu darbu un organiz?t – kontrol?t

savu pak?auto darb?bu. T?p?c, ka te satiekas vair?kas sf?ras: gan nekustama

?pa?uma projektu vad?bas noda?a, gan rekl?mas noda?a, gan statistikas

noda?a, gan juridisk?, apdro?in??anas utt.

Lai to var?tu kontrol?t b?tu pareizi sad?l?t vad?t?ja pien?kumus starp

vair?kiem firmas darbiniekiem. Lai tie var?tu sniegt vad?t?jam apkopotu,

noteikt?s noda?as inform?ciju, vai atskaites par padar?to darbu. T?d?

veid?, es uzskatu, ef?kt?v?k var?tu sekot l?dzi atsevi??u uzdevumu un m?r?u

?steno?anai un izpildei kolekt?v?.

Uz?emuma darba kolekt?vs nav liels – nav mazs. Komp?nij? str?d? aptuveni

divdesmit pieci cilv?ki, ieskaitot vad?bu un ierindniekus. Firmas

darbinieki atrodas da??d?s telp?s/noda??s un neredz viens otru, t? tiek

atdal?ta vad?ba no p?r?jiem darbiniekiem. T?d? veid? darbiniekiem uztic?ts

darba process, kur? vad?bai nav nepiecie?am?bas iejaukties, jo tas ko

padara kolekt?vs apmierina apsol?t visus. Uzskatu, ja komp?nijas iek??ja

politika ne tikai ?em, bet ar? dod saviem darbiniekiem, tad ar? discipl?na

uz??mum? b?s augst? l?men?. Nevajadz?s nov?rot, k? skol? k?dreiz skolot?js:

lai ne?piko, vai neslin?o. Jo cilv?ki j?t ka vi?i ir nedal?ma uz??muma

sast?vda?a, ka vi?i IR vajadz?gi, ka vi?i ir - KOMANDA.

T?tad kas ir veiksm?gs mened?eris?

Lai k??tu par veiksm?gu mened?eri, Jums vajadz?tu b?t:

. Psihologam.

. Organiz?toram.

. Draugam.

. Skolot?jam.

. Ekspertam, uzdevumu sast?d??an?.

. L?deram.

. Cilv?kam, kas prot uzklaus?t citus.

Vad?bas teor?tiskais izkl?sts

Katr? uz??mum? j?cen?as pan?kt kolekt?vo darbu. Tas noz?m? sadarb?bu

bet ne draudus, k? notiek da?os uz??mumos, kur vad?t?js uzskata sevi

augst?k par citiem. Ka vi?am ir vara, un ar t?s pal?dz?bu var padotos

neuzskat?t par sev l?dz?giem, bet zem?k. Vad?t?jam nepiecie?ams sadarboties

ar savu darba grupu, ar savu “bossu” ( ?pa?nieku ), ar citiem uz??muma

mened?eriem.

Nereti mened?eri organiz? sav? uz??mum? cie?as, var teikt “?imenes”

attiec?bas. Bet tas savuk?rt trauc? sadarb?bai un norm?l?m attiec?b?m ar

citiem uz??muma darbiniekiem. Darba grupa p?rv?r?as par savdab?gu reli?isko

organiz?ciju ar likumiem, m?r?iem un noteikumiem, kas saprotami un

pie?emami tikai ?ai grupai un t?s vad?t?js paliek – par organiz?cijas

?dolu. Grupas uzman?ba tiek virz?ta iek?pus?, perspikt?va krietni

sa?aurin?s, samazin?jot uz??mum? t?s aug?anas potenci?lu.

No citas puses ja vad?t?js pamet savu kolekt?vu, velt? vair?k

uzman?bas apk?rt?jiem, tas viss samazin grupas darba kvalit?ti un apjomu.

Labam mened?erim vienm?r ir interesantas visas uz??muma intereses un

probl?mas. Vi?? cen?as sabalans?t grupas, “bossa” un citu komp?nijas

mened?eru intereses.

Varas veidi

M?sdien?gs mened?ments pielieto daudzas varas veidus, bet es grib?tu

izdal?t no tiem svar?g?kus un efekt?v?kus. Tos, kurus visbie??k pielieto

gan vad?t?js, uz??muma, kuru es izv?l?jos k? p?t?juma objektu, gan tos,

kurus pielieto netik veiksm?gi uz??m?ji.

> form?l? (tradicion?la) vara

> atalgojuma vara

> piespiedu vara

> eksperta vara

> person?bas vara

Ar t?s pal?dz?bu tiek sasniegti, k? ar? izg?zti, gan mazi, gan

lieli projekti un m?r?i, kurus nav iesp?jams ?stenot bez mened?menta

korektas organiz?cijas, bez pareiza vad??anas stila.

Vad??anas stili

. autorit?rais stils - stils par kuru var?tu teikt – dikt?torisks, m?r?i

tiek sasniegti neskatoties uz podoto velm?m, nepiecie?am?bu un

ieteikumiem.

. direkt?vi kole?i?lais stils – b?t?b? t?ds pats, k? iepriek??jais

stils, bet pie?emot l?mumu vienp?rsoniski, vad?t?js dal?s ar

padotajiem, inform? par savu risin?jumu, bet apspriest, tom?r, to

neviens nevar.

. kole?i?lais stils - l?mumi tiek pie?emti kop?gi ar padotajiem, bet

vad?taja balss ir iz??iro?a.

. kole?i?li liber?lais stils – l?mumumi tiek pie?emti p?c konsult?cijas

ar darba kolekt?vu.

. liber?lais stils - vad?t?js minim?li iejaucas kolekt?va darb?, kas,

manupr?t, ir ?oti nepareizi, jo tom?r vad?t?jam ir j?b?t l?derim un

vi?am ir j?saka p?d?jais galav?rds, jo vi?? ir t? persona, kura ir

atbild?ga par uz??muma darb?bu un person?la organiz?ciju.

. administrat?vais stils – galven? vad?t?ja uzman?ba tiek virz?ta padoto

form?lajiem pien?kumiem.

. distances stils - vad?t?ja darbs un autorit?te neizauc nek?du ?aubu,

bet vad?t?js cen?as izb?gt neform?las attiec?bas, no k? rodas

nepareizs vad?t?ja t?ls starp person?lu.

. kontakta stils - kontakts ir atrasts, bet joproj?m vad?t?js cen?ans

izb?gt p?r?k tuvas neform?las gaisotnes.

. m?r?virziena stils - vad?t?ja viedoklis izpau?as virzien? sasniegt

k?du no svar?g?kiem m?r?iem, kas tiek uzst?d?ti org?niz?cijai.

. dele??jo?ais stils – padotajiem tiek dotas pilnvaras pie?emt l?mumus

vair?k, nek? p?rejos vad??anas stilos, ar to ar? rodas vad?t?ja

autorit?tes, varas un funkciju z?dums.

Komp?nij? tiek pielietoti kombin?ti vad??anas stili, jo pieturoties pie

k?da viena, organiz?cijas darb?ba b?tu ierobe?ota un l?mumu pie?em?anas

meh?nizms neiztur?tu kritikas, k? no vad?t?ja puses, ( ja pielietojamie

stili dotu vair?k pilnvaru padotajiem ), k? ar? no darbinieku puses, ( ja

izv?l?t? vad??anas stil? domin? vien?gi mened?eris ).

T?tad, sabalans?ti - kole?i?lais un kole?i?li liber?lais stili, dot?

uz??mum?, dod iesp?ju vad?t?jam un padotajiem konsult?ties, analiz?t

r?c?bu, kori??t un pie?emt vien?go pareizo l?mumu, kas apmierina uz??muma

dalibnieku liel?ko da?u.

Ir svar?gi att?st?t uz saglab?t draudz?gas attiec?bas:

“elko?a saj?ta”

Garast?voklis, kolekt?va gars, saj?ta, ka esi kolekt?va neat?emama

sast?vda?a – ?oti svar?gi faktori grupas darb?b?. Cilv?kiem ir gr?ti

str?d?t un t?r?t sp?kus lai pan?kt kop?jus, teor?tiskus sasniegumus: t?dus,

ka “pe??a”, vai “kvalit?te”, kad vi?i tie?i nesaskaras ar tiem. Vi?i ?akl?k

str?d?, kad atalgojums ir moment?ls, t?ds ka veicin?jums, materi?lais

atbalsts vai parasti vi?iem ir pat?kami apvienojoties grup? veikt k?du

darbu kop?. T?du kuru vi?i nav sp?j?gi veikt katrs atsevi??i.

Uz??mum?, kuru es izp?tu, ar? ir t?das attiec?bas. Kol??i cen?as

izpal?dz?t viens-otram ne tikai darba process?, bet ar? ?rpus darba, ja

k?dam ir nepiecie?ama pal?dz?ba - tad to var sa?emt! Es uzskatu, ka tas ir

viens no svar?g?kiem organiz?cijas vad?t?ja sasniegumiem – no sava

kolekt?va izv?jdot – komandu.

Nosl?gums

Cilv?ks sast?da organiz?cijas pamatu, tas b?t?bu un bag?t?bu. Tom?r no

mened?menta poz?cijas nedr?kst run?t par cilv?ku visp?r, jo katrs ir

unik?ls. Cilv?ki izturas da??di, katram ir savi viedok?i, attieksme pret

savu nodarbo?anos, pret organiz?ciju, pret saviem pien?kumiem; cilv?kiem ir

da??das vajadz?bas, to motivi pret darb?bu var krietni at??irties. T?pat

cilv?ki da??di saprot apk?rt?jo cilv?ku realit?ti, k? ar? savu realit?ti,

vi?u vid?. Tas viss mums izsaka, ka cilv?ku un organiz?cijas vad??ana ir

?rk?rt?ji gr?ta lieta, k? ar? tan? pa?? moment? t? ir ?oti svar?ga,

atbild?ga un nepiecie?ama organiz?cijai. Mened?erim daudz j?zina par

cilv?kiem, par tiem, ar kuriem vi?? str?d?, lai me?in?t veiksm?gi vad?t

tos.

Bet probl?ma vad?t cilv?kus organiz?cij? nebeidzas tikai ar attiec?b?m

starp darbnieku un mened?eri. Katr? organiz?cij? cilv?ks str?d? kol??u

lok?, darba biedru vid?. Vi?? ( cilv?ks ) ir neform?lo un form?lo grupu

biedrs. Un tas savuk?rt ?oti ietekm? vi?u, vai tas pal?dz att?st?t savu

iek??jo potenci?lu, vai samazin gribi str?d?t pilveid?gi, no visiem

sp?kiem. Grupas sp?l? sv?r?gu lomu katra organiz?cijas biedra dz?v?. T?p?c

mened?erim j?iev?ro ?o faktu pie darba organiz?cijas, kadru vad??anas,

uzsverot katru str?dnieku k? indiv?du, kuram ir savas ?pa??bas, raksturs,

k? speci?lista, iel?gtu izpild?t noteiktu darbu, k? grupas da?u, kur?

izpilda noteiktu lomu grupas uzved?b?, un k? cilv?ku, kur? m?c?s un maina

savu uzved?bu attic?gi uzved?bas m?c?bas principiem.

Literat?ras saraksts

1. “Mened?ments” Val?rijs Praude, Jakovs Be??ikovs. R?ga, 2001.

2. Психология личности / под ред. Гипперейтер Ю. Б., Пузырея А. А. –

Москва, 1990.

3. “Vad??anas pamati” D. ??iltere, R?ga, 1999.

4. “Strat??isk? vad??ana” J. Caune, A. Dzedons, L. P?tersons R?ga,

1999.

-----------------------

Nov?rt?t?ji

Programm?t?ji

Apdro?in?sanas noda?a

[pic]

?ener?lmened?eris

Jurists

Administr?tors

Ofissmened?eris

M?kleri